Viļa Zvaigznīša veidotais vienīgais piemineklis Velnam Latvijā. Par šo velnu apkārtnē klīst dažādi nostāsti.
Lasīt tālākDarba laiks: Visu gadu, iepriekš piesakot
Ieejas maksa: Pieaugušajiem – 1,00Ls; Skolēniem – 0,50 Ls
Lasīt tālākLitenes vārds uz laiku laikiem saistīts Latvijas vēsturē ar Latviešu armijas virsnieku traģisko likteni.Litenes pagastā, gleznainās Pededzes upes krastā priežu silā Latvijas brīvvalsts laikā 20.gs. 30.to gadu nogalē atradās Latvijas armijas vasaras nometne. Te bija izcirstas stigas, ierīkoti ceļi, izurbtas akas, uzbūvētas koka barakas un virtuves, uzcelts arī stiprs koka konstrukciju tilts pāri Pededzei, bet turpat netālu atradās moderns poligons. Vairāki tūkstoši iesaucamo no maija līdz rudenim apguva kaujas taktikas iemaņas un šaušanas māku, iepazinās ar karaspēka lauka apmetnes grūtībām un norūdījās fiziski un garīgi.
Ik gadu 14.jūnijā Litenē notiek piemiņas pasākumi, lai atcerētos Latvijas armijas traģiskās likteņgaitas un apliecinātu cieņu bojā gājušajiem, gan dzīvi palikušajiem. Šajos pasākumos aktīvu dalību ņem Litenes pagasta padome un Latvijas Aizsardzības ministrija.
Lasīt tālākGleznotājs dzimis 1897.19.VII Gulbenes pag. Vecbarānos, miris 1975.g.7.III Rīgā, gleznotājs, jurists.
Lasīt tālākĒka celta 19.gs.pirmajā pusē. Astoņdesmitajos gados kopsaimniecība “Spars”, sadarbojoties ar mākslinieku Jāni Brekti, dzirnavas atjauno un iekārto izstāžu zāli. No 1992.gada vējdzirnavas ir mākslinieces Ilonas Brektes īpašums.
Lasīt tālākTagadējā baznīca atrodas vietā, kur apmēram no 1600. gada bijušas celtas vairākas šīs baznīcas priekšgājējas. Pirmā no tām bijusi koka ēka ar velēnu jumtu, no kā apdzīvotā vieta ieguvusi Velēnas nosaukumu. Tagadējās baznīcas celtniecība sākta 1896. gadā, un 1898. gada 2. augustā notika iesvētīšanas svinības. Šī neogotiskā stilā celtā ēka būvēta no laukakmeņiem būvmeistara J. Brauna vadībā. Interjerā saglabājusies 19. gs. gotiskās formās darinātā iekārta – altāris, kancele, ērģeļu prospekts. Baznīcas apmeklētājus joprojām priecē Zauera firmā 1898.gadā būvētās ērģeles.
Lasīt tālākVecākais dievnams Gulbenes rajonā. Celta pēc arhitekta Zīgela projekta un iesvētīta 1826. gadā. Tā ir vienjoma halles tipa balti apmesta laukakmeņu un ķieģeļu mūra baznīca ar divslīpju kārniņu seguma jumtu un divpakāpju četrstūra zvanu torni ar astoņstūra smaili. Baznīcai ir klasicismam raksturīga fasāžu dekoratīvā apdare. Ieejas portiks ar trīsstūrveida zelmini balstīts uz četrām joniskām kolonnām. Fasāžu apdarē izmantotas profilētas dzegas, pilastri, zobinājumi un triglifu joslas. Logi ir deviņrūšu ar dekoratīvu dalījumu augšdaļā. Interjerā izmantota klasicismam raksturīgākie apdares elementi - pilastri, profilētas dzegas u. c.
Lasīt tālākBaznīcas pamatu likšana notika 1902. gada 29. jūnijā, bet tās celtniecību pabeidza un iesvētīšanas svinības rīkoja 1904. gada 6. jūnijā. Šajā pašā gadā nojaukta vecās baznīcas ēka. Baznīca celta, jo tajā laikā, daļa no pagasta iedzīvotājiem bija pareizticīgie, kā arī Stāmerienas muižas īpašnieks Johans Gotlībs Eduards fon Volfs bija precējies ar krievieti Sofiju Potjomkinu. Patreiz baznīca ir atjaunota tās agrākajā spožumā.
Lasīt tālākJau pirms poļu laikiem Lizumā bijusi muiža, kas piederēja Tīzenhauzeniem, bet vēlāk to vadījis Medums. 1629. gadā kā muižas īpašnieks minēts Antoniuss Morrie, bet 1657. gadā – Meijers. No 1781. gada muiža nonāca barona Malamas īpašumā, līdz beidzot 1836. gadā par īpašnieku kļuva fon Volfu dzimta. Muižas greznākā celtne, neapšaubāmi, ir pils, kas celta 19. gs. vidū historisma stilā (neogotikas stila fasādes apdare un astoņstūru tornis). Iekštelpās koka apdares darbus veica Aleksandrs Knoks. Viņš darināja interjera apdari Zilajā (Mednieku) zālē, kas ir viena no greznākajām telpām pilī. 1936./37. gadā pilī iekārtota skola, kas šeit atrodas arī tagad. Ap pili saglabājies neliels ainavu stila parks ar vairākiem dīķiem. Tuvākajā apkārtnē – vairākas muižas apbūves ēkas – stallis, klēts, kalpu mājas, spirta brūzis u.c.
Apmeklējums: Visu gadu, iepriekš piesakot. 0,40Ls, skolēniem 0,20Ls
Lasīt tālāk