Gulbenes pilsētas portāls

Vēsture

Drukāt

Teika stāsta, ka Gulbene radusies vietā, kur drosmīgais arājs plēsis līdumu. Pirmoreiz rakstos Gulbenes vārds minēts 1224.g. Tālavas dalīšanas līgumā. 1920. - to g. sākumā Vecgulbeni, visu dienu pa to staigājot, "neatrada" Jānis Jaunsudrabiņš. 1928.g. Gulbenei piešķīra pilsētas tiesības. Dažus gadus vēlāk Vilis Veldre apgalvoja, ka šeit nekad neizveidosies pilsēta, jo šajā purvā cilvēki nebūvēsies un nedzīvos. 1930. - tajos g. Latvijā bija populāras pastkartes ar parakstu "Gulbene - ziedošu dārzu pilsēta".

Gulbene tiešām veidojusies sevišķi, tās vēsture un tagadne lasāma kā aizraujošs dzīves stāsts, runājot kaut vai par pilsētas teritorijas veidošanās vēsturi. Līdz pat 20.gs. sākumam kā apkārtnes centrs te bija tikai plašā un bagātā Vecgulbenes muiža, par kuras pēdējā īpašnieka barona Volfa mīlestību pret savu skaisto sievu Marisu stāsta leģendas un kurā viesojies pats Ferdinands fon Cepelīns - dirižabļu izgudrotājs. 1903.g. sāka veidoties otrais centrs - ap jaunizbūvēto šaursliežu dzelzceļu, bet... 2 km attālumā no muižas, lai netraucētu muižas mieru un skaistumu ar modernām lietām. Toties šodien katrs gulbenietis ar lepnumu stāstīs, ka mums ir Baltijā vienīgais joprojām ritošais šaursliežu dzelzceļš, Bānītis, kurš 2003.g. ieripoja savā otrajā simtgadē. Bet mūsdienu centrs? Tas veidojies, "aizaugot" tam pāris kilometru tukšumam ar pļavām un ganībām, un kunga tīrumiem pirmskara Latvijas Republikas laikā un pēc II Pasaules kara. Tāpēc centra apbūve ir lieciniece vai nu 20.gs. 20. -30. - to g. būvniecības stilam (stacija, ģimnāzija un tag. 2.vidusskola, Krājbankas ēka, Rīgas ielas dzīvojamie un veikalu nami), vai nu padomju tipveida celtniecības piemineklis (rajona padome, kultūras centrs, bijušais universālveikals, viesnīca, Skolas un Nākotnes ielu daudzstāvu apbūve).

Šodien Gulbene ir sava novada vienīgā pilsēta un centrs ar 9 tūkstošiem iedzīvotāju. Tie dzīvo 1152 mājās, kas atrodas uz 66 ielām un nodarbojas galvenokārt ar pakalpojumu sniegšanu, tirdzniecību, šūšanu, kokapstrādi. Tā ir pilsēta ar, padomju laikos nopostītā vietā, atjaunotu Brīvības pieminekli un jaunu, uzņēmēju dāvinātu pilsētas pulksteni (pirmo pilsētas vēsturē).
Gulbenietis ir noslēgts, ieturēts cilvēks, ar savu nostāju un savu dzīves gudrību (ne velti kādreiz malēnieši pratuši gaismu maisos nēsāt). Varbūt tādēļ no Gulbenes visos laikos nākuši cilvēki, kas nozīmīgi visai valstij - pirmais latviešu profesionālais gleznotājs Oto Bērtiņš, diriģents Imants Cepītis, komponists Valdis Zilveris, literatūrzinātnieki Ojārs un Viesturs Zanderi, aktieri brāļi Grabovski, dziedātājs Ingus Pētersons. Pusgadsimta garumā Gulbeni un gulbeniešus iemūžinājis fotogrāfs Oskars Priedītis, skolas laiki te pagājuši Antrai Liedskalniņai un Robertam Ligeram.

Atpakaļ