Rankas pagasts
|
Vispārīga informācija | |
| Platība | 184 km2 |
| Iedzīvotāju skaits | 1865 |
| Iedzīvotāju blīvums | 9.7 iedz/km2 |
| Lielākās apdzīvotās vietas | Ranka, Rēveļi, Uriekste, Birzuļi, Kutumi |
Par Rankas pagasta izcelšanos liecina romantiska liecība: kādreiz Tālavas valdniekam Tālivaldim bija dēls Rameķis, kuram tēvs piešķīris zemes, kur apmesties. Rameķis kalnā uzcēlis pili. No tā laika Rameķa zemi sauca viņa vārdā, kas pamazām kļuva par Ramku. Pilskalnu pazīst tagad kā Kaudžu pilskalnu. Arī otra liecība, kas liecina par Rankas pagasta seno izcelšanos ir tā, ka abas pagasta pamatskolas- Rankas (bij.Lutera) un Rēveļu (bij.Elizabetes) dzīvo ar ļoti senām tradīcijām- abas ēkas vien jau pāri par 100 gadus vecas.
Pagastā ir 2 bibliotēkas un kultūras nams, rancēniši dziedājuši jau 1.Vispārējos latviešu dziesmu svētkos Rīgā 1873.gadā.
Gadu desmitos iesniedzas rancēniešu saimniekotprasme. To apliecina arī šodienas darbošanās Rankas piensaimnieku sabiedrībā "Rankas sieri", kurai ir vairāki veikali, piemēram, Gulbenē, Rankā, Lizumā, Rīgā.
Viens no vecākajiem rūpniecības uzņēmumiem- Rankas kartonfabrika- atrodas gleznainajā Gaujas krastā, kur izveidojusies otra lielākā pagasta apdzīvotā vieta-Rēveļi.
Kādreiz lepnā Rankas muižas pils iet bojā, bet tur 1920-tajos gados, nodibinoties Rankas mājturības skolai, likti šodienas lauksaimniecības skolas pamati.
1994.gadā dzimtajā pusē pārapbedīts dzejnieks Ēriks Raisters. "Pakalniešos" dzimis Ernests Bauers- Tautas Padomes, Satversmes Sapulces loceklis, 1. un 2.Saeimas deputāts, 1923.-24.g. zemkopības ministrs.
Atpakaļ