Pilsētas devīzes autore
2007. gada decembrī gulbenieši tika aicināti piedāvāt savu pilsētas devīzi, pēc kuras Gulbene būtu vairāk atpazīstama Latvijā.
Kopumā pilsētas dome saņēma 28 saukļus, no kuriem četri tika izvirzīti fināla balsojumam - Anitas Doķes iesniegtā devīze "Vienā elpā ar laiku", Tatjanas Ļeontjevas - "Gulbene - pilsēta ar spārniem", Māra Dembovska - "Atrodi, iepazīsti, iemīli", kā arī Ingara Andževa - "Gulbene - pilsēta, kur veiksme mīt". Ar lielu balsu vairākumu par pilsētas devīzi kļuvusi "Gulbene - pilsēta ar spārniem". Tādēļ uz sarunu aicināju autori - Tatjanu Ļeontjevu.
Kā radās doma piedalīties konkursā par pilsētas devīzi?
Jauniešu klubā „Dēms” saņēmām ziņu, ka pilsēta domā par savu saukli. Automātiski, ilgi nedomājot, nosūtīju savu variantu, kas man pašai jau sen jaucas galvā un, kuru bieži lietoju runājot par mūsu pilsētu.
Gulbene - pilsēta ar spārniem... Ar spārniem tāpēc, ka Gulbene ir arī gulbju pilsēta. Spārni savā ziņā simbolizētu pilsētas attīstību, jo putniem tie ir lidošanai, savukārt, pilsētai tie varētu būt "ieskrējienam", attīstībai gan uzņēmējdarbības, gan kultūras un sporta dzīvē.
Kādu tu saredzi Gulbenes attīstību?
Pati pēc augstskolas pabeigšanas noteikti atgriezīšos savā dzimtajā pilsētā – vietā, kur esmu dzimusi, augusi un skolojusies. Lieku ļoti lielas cerības un manī ir pārliecība, ka Gulbene noteikti attīstīsies un dzīve šeit ies tikai uz augšu. Arī jaunieši, ja to vēlas, šeit var atrast darbu, tikai pirms stāšanās augstskolā kārtīgi jāapdomā sava izvēle un jāizvēlas tās specialitātes, kas būs pieprasītas tieši Gulbenē.
Man pašai lielas pilsētas vispār nepatīk. Piemēram, pavadīt Rīgā nedēļu man ir lielas mokas. Daudz mašīnu, liela steiga, asfalts...
Savukārt Gulbeni es pazīstu kā savus piecus pirkstus. Maza, skaista, zaļa un klusa pilsēta. Manuprāt, cilvēkam ir ļoti svarīga mājas sajūta, kas man ir tikai dzimtajā pusē.
Pastāsti par savām interesēm.
Desmit gadus dejoju tautiskās dejas – bērnudārzā pie Jāņa Matisona, vēlāk pie Ivas un Kārļa Ventiem, tad Zaigas Mangusas un, visbeidzot, atkal pie Jāņa „Jāņabērnos”. Diemžēl šis kolektīvs pajuka, savukārt „Rūsiņā” dejotāju pāri bija nokomplektēti, tāpēc tā sanācis, ka nu jau kādu laiku vairs nedejoju. Līdzīgi bija arī ar teātri. Spēlēju pie Ineses Stalidzānes un vēlāk ģimnāzijas teātra studijā pie Anitas Birznieces. Pabeidzot ģimnāziju, vēl gadu braukājām viesizrādēs. Pamēģināju iesaistīties augstskolas teātra studijā, taču mani neapmierināja tās kvalitātes līmenis. Neskatoties ne uz ko, joprojām mīlu dejot un apmeklēt teātra izrādes.
Esmu viena no jauniešu kluba „Dēms” dibinātājām un valdes locekle. Kādreiz šajā lauciņā iesaistījos ļoti aktīvi, bet tagad, mācoties augstskolā, iespēju robežās.
Kāpēc izvēlējies mācīties tūrisma jomā?
Mana izvēle iesākumā bija Kultūras akadēmija, vēlējos mācīties aktiermākslu. Taču nolēmu iesniegt dokumentus vēl vienā mācību iestādē. Viennozīmīgi bija skaidrs, ka grāmatvedība un biroja darbs nekad nebūs mana izvēle. Māsa tolaik jau mācījās Vidzemes augstskolā komunikācijas, tādēļ nolēmu aizbraukt uz atvērto durvju dienām. Augstskola man uzreiz iepatikās, pirmā iespaida rezultātā izvēlējos arī specialitāti, ko tagad nemaz nenožēloju un, kas man ļoti patīk. Esmu pārliecināta, ka man būs iespēja ieguldīt savas zināšanas šeit uz vietas – Gulbenē.
Kā tu apvieno mācības un darbu?
Šogad lekcijas augstskolā notika tikai trīs dienas nedēļā. Ja grupas piesakās uz ekskursijām mācību dienā, atbraucu no Valmieras, novadu tās un braucu atpakaļ.
Vecgulbenes muižā par gidi strādāju jau trešo gadu. Interese par mūsu objektu tikai pieaug, tūristi no visas Latvijas brauc apskatīt Balto pili un atjaunoto muižu. Tagad piedāvājam arī teatralizētas ekskursijas – spoku, mūķeņu vai slaveno bufetčitcu pavadījumā. Neiztrūkstošs elements ir, nu jau visā Latvijā pazīstamā, „Zirga gaļas” zupa.
Gribētu atgādināt, ka tiem interesenti, kuri vēl nav apskatījuši Balto pili un tās pagrabus, ir pēdējais laiks to izdarīt, jo nākošgad plānots sākt pils atjaunošanas darbus. Projektu apstiprinājumus gaida arī koka tilta, Dārznieka mājas, mednieku namiņa Rūdolfa parkā un rotondu atjaunošana Vecgulbenes muižas parkā. Savukārt, šogad tiks pabeigti darbi pie Vecgulbenes muižas parka iekārtošanas.
Izmantojot iespēju, gribētu aicināt tos gulbeniešus, kuriem ir kāda informācija vai fotogrāfijas par Balto pili, sniegt šīs ziņas Vecgulbenes muižā. Par jebkuru informāciju būsim ļoti pateicīgi!
Vizītkarte:
Vārds: Tatjana Ļeontjeva.
Dzimusi: 1986.gada 11.novembrī Gulbenē.
Ģimene: ir divas māsas un trīs brāļi.
Izglītība: Gulbenes ģimnāzija, Vidzemes augstskola - tūrisma organizācija un vadība.
Darbavieta: Vecgulbenes muiža, gide.
Aizraušanās: Tūrisms, dejošana, teātris.
Santa Kundrate